Ceļojumā ar savu mīluli

Ja jums ir jābrauc uz izstādi vai jūsu atvaļinājums nebūs tik labs bez jūsu pūkaina drauga, tad jums ir jāzin dažas svarīgas lietas. Ceļojot kopā, jums ir jānodrošina nepieciešamie apstākļi – atkarība no izvelēta transporta, vai tas būtu automašīna, vilciens, lidmašīna, prāmis.

Sakuma jāuzzina viss par ceļošanas noteikumiem konkrētā izvelēta transporta. Tad ir jāapmeklē specializētas tirdzniecības vietas, kur var iegadāties ceļošanai nepieciešamas mantas.

Un galvenais – vajag sazināties ar jūsu vetārstu, kurš pastāstīs kas ir nepieciešams lai izbraukt ārzemēs.

Ja ceļojums ilgst dažas dienas, tad līdzi jāņem:dog

• Pavadu un labu ērtu kakla siksnu, ar dzīvnieka un jūsu datiem;

• Visas izrakstītas zāles, ka arī pret caurejas zāles;

• Traukus barībai un ūdenim;

• Barību un barības piedevas;

• Ūdeni, labāk lai tas būtu ierasts ūdens;

• Tualetes kasti, pildījumu tualetes kastei vai speciālus paladziņus, ka arī maisiņus dzīvnieku ekskrementu savākšanai ārā;

• Piederumus dzīvnieka kopšanai;

• Mīļākas mantas, sedziņu, paklāju utt.;

• Dzīvnieka fotogrāfijas gadījumam, ja dzīvnieks pazūd;

Ja dzīvnieks ceļos būrī vai konteinerī ( lidmašīnā vai automašīnā), obligāti pārbaudiet vai dzīvnieks var stāvēt pilna augumā, griezties un ērti gulēt. Vienu-divas nedēļas pirms braukšanas saciet radināt dzīvnieku pie konteinera: jūs varat likt iekšā barību, gardumus, spēlēties, tā lai braukšanas brīdī dzīvnieks uztver konteineri ka drošu vietu, nevis sodījumu.

Daudziem dzīvniekiem ceļošanas laikā ir vajadzīgi nomierinošie līdzekli vai pat trankvilizatori. Pie sava veterinārārsta jūs var konsultēties par pareizo izvēli. Jāatceras ka trankvilizatori var būt bīstami, it īpaši lidmašīna, spiediena maiņas dēļ. Vienmēr pārbaudiet tādas zāles iepriekš mājas dažas dienas pirms ceļojuma, lai zinātu kāda dzīvniekam ir reakcija un lai precizēt devas.

Lai cīnītos ar tā saucamo „jūras slimību” ir gan labi padomi, gan arī zāles. Nebarojiet dzīvnieku īsi pirms braukšanas, ūdenim jābūt visu laiku. Ja dzīvnieks izgāž ūdeni braukšanas laikā – vai nu jāpiestiprina bļodu, vai nu ik pa laikam jāapstājas lai padzirdinātu dzīvnieku. Konsultējieties ar veterinārārstu par medikamentiem, kas novērš „jūras slimību”.

Ceļojot ar mašīnu ar suni, suni ir jāpiespradze ar specialu jostu, vai nu jebkuram dzīvniekam jāatrodas konteinerī, tas pasargās gan jūs, gan jūsu mīluli no nelaimes gadījumiem.

Atpūtas laika jauna vieta cenšaties ieverot dienas režīmu, kas ir zināms dzīvniekam. Pastaigām jābūt tik pat garam un tik pat bieži, ka ir bijis mājās. Bet ir arī izņēmums – cenšaties barot dzīvnieku mazāk nekā parasti, ja dzīvniekam ir „jūras slimība” , tad barojiet dienas beigās.

Nekad neatstājiet jūsu dzīvnieku automašīnā karstajā dienā – temperatūra salona var piecelties ļoti ātri un izraisīt siltuma dūrienu. Ja tomēr tas ir nepieciešams – nopakojiet automašīnu ēnā, atveriet lūku un logus tā, lai būtu caurvējš, bet zagli nevarētu atvērt mašīnu, vai dzīvnieks neaizbēgtu.

Ceļojot ar lidmašīnu vienmēr uzziniet par dzīvnieku pārvadāšanas noteikumiem un citam prasībām savlaicīgi.

Ceļošanai uz citam valstīm dzīvniekam jābūt mikročipētam, vakcinētam un iespējami ar atzīmi, ka dzīvnieks ir apstrādāts pret tārpiem un ērcēm – kas ir attiecīgi noradīts Eiropas pasē un apstiprināts ar veterinārārsta zīmogu un parakstu. Var būt arī nepieciešami papildus dokumenti un izmeklējumi, kas arī var prasīt laiku.

Pārtikas Veterināra Dienesta mājaslapā (http://pvd.gov.lv) jūs varat iepazistināties ar ceļošanas noteikumiem uz dažādam valstīm, savukārt mūsu klīnikās jūs varat konsultēties par nepieciešamam proceduāram.

Dzīvnieku aprūpe un pirmā palīdzība

Mājdzīvnieki pakļauti riskam ik mirkli. Negadījumi notiek gan uz ceļa gan pagalmā, un arī mājās. Ir būtiski, lai ievainots dzīvnieks saņemtu palīdzību pēc iespējas ātrāk, tomēr pašu rokām labāk sniegt tikai neatliekamo pirmo palīdzību.3243239928a1fbb0948e

Profilakse ir labāka par ārstēšanu!

Apmāciet savu suni klausīt vienkāršām pamatkomandām – “pie manis”, “stāvēt”, “nē” un “neaiztikt”. Tas var dzīvnieku izglābt no ceļa negadījumiem, nevajadzīgiem kautiņiem vai kaut kā kaitīga un indīga apēšanas.

Vediet savu suni pie siksniņas, ja esat autoceļa tuvumā vai redzat suņus, kas varētu iesaistīties ķīviņā. Arī lai pasargātu no lielākiem dzīvniekiem, kas aiz neuzmanības var ievainot jūsu mīluli.

Nelaidiet virtuvē un neatstājiet bez uzraudzības mājdzīvniekus, ja uz plīts kaut kas tiek vārīts vai cepts. Dzīvnieks var savainoties nejauši apgāžot traukus, piekļūstot atklātai ugunij vai karstām virsmām.

Pārliecinieties, ka visi remonta, dārza un mājas uzkopšanas darbarīki ir novietoti tā, lai dzīvnieki nevar tiem piekļūt un savainoties. Nelietojiet dārza apkopē dzīvniekiem bīstamas vielas.

Piereģistrējiet savu mājdzīvnieku pie veterinārārsta un glabājiet viņa telefonu, adresi un darba laikus zināmā vietā. Uzmeklējiet arī diennakts veterinārās klīnikas koordinātes.

Regulāri vakcinējiet savu mājdzīvnieku.

Pārbaudiet sava mājdzīvnieka acis, ausis, degunu, muti, ķepas, spalvu un vispārējo izskatu katru dienu. Ierīkojiet dzīvnieku pirmās palīdzības aptieciņu ar pārsējiem (5cm un 7,5cm plati), pinceti, šķērēm (izliektas, truliem galiem), vati, plāksteriem, dezinficējošām vielām, lentu, ja nepieciešams ātri uzsiet uzpurni, un dvieli.

Dzīvnieku neatliekamā palīdzība

Ja jūs nonākat saskarē ar dzīvnieku, kurš ir cietis negadījumā, ir svarīgi atcerēties sekojošas lietas. Bet vēlreiz atgādinām, ka nevajag mēģināt pašam ārstēt dzīvnieku – vienmēr sazinieties ar veterinārārstu, lai tiktu sniegta profesionāla palīdzība.

Esiet uzmanīgi tuvojoties ievainotam dzīvniekam, viņš var būt agresīvs. Uzpurnis, pārklājs un stingra, bet maiga roka var pasargāt jūs no asiem zobiem un nagiem.

Runājiet ar dzīvnieku mierīgi un sauciet vārdā, ja to zināt, tas var viņu nomierināt.

Mēģiniet dzīvnieku lieki nekustināt.

Ja dzīvnieks ir smagi ievainots, jārīkojas ātri. Bet saglabājiet mieru, citādi nebūsiet liels palīgs.

Ja dzīvnieks ir bez samaņas, smagi elpo, izrāda skaidras sāpju pazīmes, kad mēģiniet viņu kustināt, nevar nostāvēt vai stipri asiņo, tātad viņš ir smagi ievainots un nepieciešama steidzama veterinārārsta palīdzība.

Ja dzīvnieks ir smagi ievainots, nepārvietojiet viņu, ja vienīgi viņš neatrodas īpaši bīstama kā ceļš ar dzīvu kustību. Vienmēr atcerieties arī par savu drošību un zvaniet veterinārārstam, lai vaicātu padomu, pēc iespējas ātrāk. Ja jums tomēr ir jāpārvieto smagi ievainots dzīvnieks, izmantojiet kā nestuves segu, pārklāju vai mēteli.

Neatkarīgi no dzīvnieka ievainojuma smaguma, vienmēr sazinieties ar veterinārārstu un vaicājiet viņa padomu.

Pirmā palīdzība
Kaut arī jums nekad pašam nevajadzētu mēģināt ārstēt mājdzīvnieku, šeit būs padomi, ko jūs varat darīt neatliekamos gadījumos, lai palīdzētu smagi ievainotam dzīvniekam, kamēr gaidāt veterinārārsta ierašanos.

Vai dzīvnieks stipri asiņo? Uzlieciet tīru kabatlakatiņu uz ievainojuma un turiet to stingri uz vietas. Vai asinis ir ap dzīvnieka degunu vai muti? Mēģiniet saglabāt dzīvnieku mierīgu, kamēr ierodas palīdzība, un viņš tiek nogādāts pie veterinārārsta. Apsedziet dzīvnieku ar segu, pārklāju vai mēteli.

Vienmēr sagaidiet veterinārārstu, lai viņš veiktu turpmāko ārstēšanu un apkopi.

Vai nogādājiet dzīvnieku klīnikā paši.

Šoks
Ja dzīvnieks liekas vēss, neatbild un smaganas ir bālas vai pat zilas, viņš visticamāk ir šokā. Turiet viņu siltumā, mierīgu un nekustīgu, kamēr ierodas palīdzība.

Nekad nedodiet ievainotam dzīvniekam ēst vai dzert.

Ja izskatās, ka dzīvniekam ir lauzts kāds loceklis, uzmanieties, lai pa to neiesistu.

Nekad necentieties pats uzlikt šinu, tas var nodarīt vairāk ļaunuma kā labuma.

Ja dzīvniekam ir apdegumi, applaucējumi, vai viņš ir apēdis kaut ko indīgu, ietiniet viņu silti un nekavējoties zvaniet veterinārārstam. Ja iespējams, parādiet ārstam indīgo vielu vai tās iepakojumu.

Atcerieties – labākais veids kā jūs varat palīdzēt ievainotam dzīvniekam ir nekavējoties nogādāt viņu veterinārajā klīnikā!